Kvantu datorzinātnes centrs (LU Datorikas fakultāte)
Starptautiski atzīta kvantu skaitļošanas pētniecības grupa, kuru vada prof. Andris Ambainis. Centrs fokusējas uz teorētiskajiem kvantu informācijas aspektiem, tai skaitā kvantu algoritmiem, skaitļošanu, komunikāciju un kriptogrāfiju. Pētījumu tēmu lokā ir arī kvantu algoritmu ideju pielietošana klasiskās skaitļošanas uzdevumu izpildei. Centram ir plaša starptautiska atpazīstamība kvantu tehnoloģiju jomā, kas tam ir ļāvis kļūt par kontaktpunktu iesaistei vairākos starptautiskos sadarbības tīklos (Quantum Community Network – QCN, National Quantum Initiatives – NQIs).
Nanoelektronikas teorijas grupa (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte)
Šī grupa, ar tās vadītāju prof. Vjačeslavu Kaščejevu priekšgalā, cenšas kvantu teoriju savienot ar praktisko realitāti. Grupa veido kvantu ierīču matemātiskos un dator-modeļus, kas sekmē dažādu kvantu ierīču attīstību. Grupas darba rezultātā top matemātiskas formulas un/vai programmas kods, kas apraksta kāda reāla kvantu fizikas eksperimenta norisi vai ierīces darbību. Šī informācija palīdz saprast tālākos soļus eksperimenta/iekārtas uzlabošanā. Grupā uzkrāta augsta kompetence kondensētās vides fizikā, kā arī ballistisko elektronu teorijā.
Lāzeru centrs (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte)
Unikāls Baltijas mēroga lāzeru tehnoloģiju centrs, kas piedāvā atvērtu piekļuvi tā infrastruktūrai plašam pētnieku lokam. Centra pētnieki iesaistīti atomu, molekulu un ķīmiskajā fizikā, astrofizikā, kā arī dažādos lāzeru pielietojumos kvantu tehnoloģijās (magnetometrija, magnētiskā mikroskopija, lielu strāvas avotu stabilizēšana u.c.). Centra vadītājs ir prof. Mārcis Auziņš.
Kvantu optikas laboratorija (LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts)
Asoc. prof. Jāņa Aļņa vadītā laboratorija saistīta ar vairākiem kvantu tehnoloģiju pētījumu virzieniem: optisko frekvenču standartu izstrāde un salīdzināšana ar radiofrekvenču standartiem; ultrastabilu rezonatoru izstrāde lāzeru frekvences stabilizācijai; gaisa kvalitātes parametru mērījumi. Īpašu nozīmi laboratorijas darbā ieguvuši pētījumi par čukstošās galerijas modas mikrorezonatoriem un to pielietojumiem gan augstas precizitātes mitruma sensoru izveidē, gan augstas ātrdarbības telekomunikācijās.
Ķīmiskās fizikas institūts (LU)
Institūta galvenie pētījumu virzieni ir nanostrukturētu materiālu, individuālu nanokomponenšu un to arhitektūru, kā arī hibrīdu materiālu īpašības un to pielietojumu izstrādes, radiācijas procesu norise cietās vielās, materiālu radiācijas izturība, spēcīgu magnētisko lauku ietekme uz radiācijas stimulētiem procesiem cietās vielās, jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrāde kodolsintēzes enerģētikai, materiālos uzkrātās kodolsintēzes degvielas īpašības, jonizējoša starojuma praktisks pielietojums tautsaimniecībā un medicīnā. Institūtā tiek iegūti nanoizmēra topoloģisko izolatoru materiāli elektronikas ierīču izstrādei. To tālākai izmantošanai tiek veikta nanomateriālu modificēšana īpašību stabilitātes paaugstināšanai. Pielietojumu klāsts materiālam ar šādām īpašībām ir plašs, lielākoties spintronikā, kā materiāli nākotnes kvantu skaitļošanas ierīcēs, un, jo īpaši, ātrdarbīgas un energoefektīvas elektronikas izstrādāšanai.
RTU Telekomunikāciju institūts
Institūts nodarbojas ar optisko pārraides sistēmu matemātisko modelēšanu, projektēšanu un ieviešanu; veic pārraides sistēmu spektrālās efektivitātes mērījumus; pēta nelineāros optiskos efektus optiskajās pārraides sistēmās. Institūta pētniekiem ir kompetence šķiedru un nelineāro šķiedru optikā, optisko sakaru līnijās un pārraides sistēmās. Norit sadarbība ar telekomunikācijas industrijas pārstāvjiem. Institūts iesaistās Latvijas Kvantu iniciatīvā ar mērķi veikt praktiskus eksperimentus kvantu komunikācijas tehnoloģiju jomā.
LU Cietvielu fizikas institūts
Institūtā tiek attīstīti pētnieciskie virzieni, kas cieši saistīti ar kvantu tehnoloģiju attīstību, konkrēti: uz funkcionāliem materiāliem balstītas fotonikas un elektronikas ierīces. Īpaši nozīmīgs ir institūta nanotehnoloģiju centrs, kuru izmanto visi iesaistītie partneri, kas izgatavo kvantu ierīces vai veic pētījumus šajā jomā. Institūtam ir plašas un modernas raksturošanas iespējas spektroskopijā, mikroskopijā, struktūras, elektrisko un dielektrisko īpašību raksturošanā. Institūtam norit sadarbība ar industriju fotonikas, viedo materiālu, mikro un nanotehnoloģiju jomā. Ši partnera loma Latvijas Kvantu iniciatīvā ir fotonikas un elektroniskās ierīces, kā arī veidot tehnoloģisko un rakstorošanas bāzi visiem partneriem.
LU Matemātikas un informātikas institūts
Institūts iesaistīts Latvijas Kvantu iniciatīvā ar mērķi pētīt un ieviest kvantu kriptogrāfijas risinājumus, izstrādāt un pielāgot skaitļošanas infrastruktūrai vispiemērotākos programmatūras rīkus, kā arī attīstīt esošās kriptogrāfijas tehnikas izmantošanu Latvijā. Institūta pētnieku vidū uzkrātas kompetences kvantu kriptogrāfijas iekārtu un programmatūras risinājumu pielietojumos, skaitļošanas resursu infrastruktūrā. Institūtā pieejama infrastruktūra kvantu kriptogrāfijā - Kvantu atslēgu pārraides (Quantum key distribution – QKD) pētniecības testēšanas platforma.